Saeima ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredzēja 16.martu noteikt par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Šo ieceri balsojumā atbalstīja 18 deputāti, kas pārstāv VL-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), savukārt pret bija 63 koalīciju pārstāvošie deputāti un "Saskaņas centra" politiķi. Balsojumā atturējās deputāts Andris Buiķis (Vienotība), Ilona Jurševska (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS), bet vēl četri parlamentārieši - Ina Druviete (Vienotība), Nikolajs Kabanovs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) un Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās, vēsta LETA.Latvijas valdība vēl aizvien neuzskata leģionārus par pieminēšanas vērtiem, pret 16.marta  pievienošanai atceres dienām nobalsoja vairums pozīcijas partiju.Kauns! 

Šī lapa ir par latviešu tautu, kura atsaucoties tēvzemes aicinājumam izcīnīja brīvību. Sākot ar Latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā, kuri arī deva Latvijai brīvību un Otro pasaules karu, kurā 148 000 latviešu palīdzēja vācu armijai cīnīties ar boļševismu, bet 61000 palīdzēja krieviem. Otrā pasaules kara laikā apmēram 100000 latviešu zaudēja dzīvību un apmēram 14000 leģionārus nosūtīja uz Staļina nāves nometnēm – gulāgiem. Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Tas turpinās arī šodien. No 1945. gada līdz 1956. gadam karā gāja bojā (nošāva) 2422 nacionālos partizānus un apcietināja 7342.

Gadījās, ka Otrā pasaules karā latvieši cīnījās viens pret otru. Pie Bauskas krievi zaudēja 72000 cenšoties iznīcināt latviešu un vācu karavīrus.
1945. gadā pēc Vācijas kapitulācijas Berlīnē bija 80 latviešu leģionāri no 15. divīzijas 15. bataljona, un ltn. Neilands, tulkoja runas par Vācijas kapitulāciju.
Latvietis, ģenerālpulkvedis Nikolajs Bersariņs bija pirmais komandieris krievu okupētajā Berlīnes daļā.
 Kad PSRS reformēja un 1994. gada augustā krievu armiju izveda no Latvijas veicot krievu militāristu aptauju par to, kura valsts visvairāk tos apdraud visvairāk. Izrādījās, ka piektā vietā bija ASV, tad Igaunija, tad Lietuva un otrā Afganistāna. Pirmajā vietā viņi ierindoja Latviju no kuras viņi baidījās visvairāk. Latvija ar 2 miljoniem cilvēku, jo kuriem 700 000 bija dažādi okupanti apdraud Krieviju ar 150 miljoniem iedzīvotāju.
2005. gada aptauja liecina, ka vēl joprojājam Latvija, Lietuva un Igaunija ir tās valstis, kuras visvairāk apdraud Krieviju.

Gribi piedalīties projekta attīstībā, ir ierosinājumi, iebildumi, informācija? Raksti e-pastu!