Piektdiena, 21.09.2018, 14:40 Tu esi: Viesis | Grupa "Гости"Sveicināti Viesis


Vietnes izvēlne
Jaunākie raksti
[27.12.2012]
Latvju novadi esot Krievijas pirkums... (0)
[27.12.2012]
Latviešu leģionāri Nirnbergas tribunālā (0)
[14.12.2012]
Latvija krustcelēs (0)
[02.10.2012]
Traģēdija pie Māras dīķa (0)
Jaunākie attēli

1.pasaules karš [3]
1.pasaules karš
Latviešu strēlnieki [5]
Latviešu strēlnieki neatkarīgi no piederības pie karojošajām pusēm un ideoloģijas
Brīvības cīņas [7]
Brīvības cīņas
Baigais gads [1]
Baigais gads
2.pasaules karš [104]
2.pasaules karš
Mežabrāļi [8]
Mežabrāļi , sarkanie, zaļie utt
Klaidu ceļos [1]
Latvijas karavīri un civiliedzīvotāji 20.gadsimta klaidu ceļos
Latvijas Valsts armija 20.gadsimtā [49]
Latvijas Valsts armija 20.gadsimtā
Rekonstrukcija [22]
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Ieejas forma

Negrasos nevienu aģitēt, piedāvāt pasaules uzskatu, kaut ko pierādīt. , utt. Uzaicinu tikai atcerēties un pieminēt tos, kuri mira ticot
!


Saeima ceturtdien noraidīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātos grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", kas paredzēja 16.martu noteikt par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Šo ieceri balsojumā atbalstīja 18 deputāti, kas pārstāv VL-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), savukārt pret bija 63 koalīciju pārstāvošie deputāti un "Saskaņas centra" politiķi. Balsojumā atturējās deputāts Andris Buiķis (Vienotība), Ilona Jurševska (ZZS) un Kārlis Seržants (ZZS), bet vēl četri parlamentārieši - Ina Druviete (Vienotība), Nikolajs Kabanovs (SC), Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) un Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās, vēsta LETA.Latvijas valdība vēl aizvien neuzskata leģionārus par pieminēšanas vērtiem, pret 16.marta  pievienošanai atceres dienām nobalsoja vairums pozīcijas partiju.Kauns! 


Informācijas pamatkodols ir nācis no Kanādas  Daugavas Vanagu lapas lacplesis.com.

Šī lapa ir par latviešu tautu, kura atsaucoties tēvzemes aicinājumam izcīnīja brīvību. Sākot ar Latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā, kuri arī deva Latvijai brīvību un Otro pasaules karu, kurā 148 000 latviešu palīdzēja vācu armijai cīnīties ar boļševismu, bet 61000 palīdzēja krieviem. Otrā pasaules kara laikā apmēram 100000 latviešu zaudēja dzīvību un apmēram 14000 leģionārus nosūtīja uz Staļina nāves nometnēm – gulāgiem. Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Tas turpinās arī šodien. No 1945. gada līdz 1956. gadam karā gāja bojā (nošāva) 2422 nacionālos partizānus un apcietināja 7342.


Gadījās, ka Otrā pasaules karā latvieši cīnījās viens pret otru. Pie Bauskas krievi zaudēja 72000 cenšoties iznīcināt latviešu un vācu karavīrus.
1945. gadā pēc Vācijas kapitulācijas Berlīnē bija 80 latviešu leģionāri no 15. divīzijas 15. bataljona, un ltn. Neilands, tulkoja runas par Vācijas kapitulāciju.
Latvietis, ģenerālpulkvedis Nikolajs Bersariņs bija pirmais komandieris krievu okupētajā Berlīnes daļā.
 Kad PSRS reformēja un 1994. gada augustā krievu armiju izveda no Latvijas veicot krievu militāristu aptauju par to, kura valsts visvairāk tos apdraud visvairāk. Izrādījās, ka piektā vietā bija ASV, tad Igaunija, tad Lietuva un otrā Afganistāna. Pirmajā vietā viņi ierindoja Latviju no kuras viņi baidījās visvairāk. Latvija ar 2 miljoniem cilvēku, jo kuriem 700 000 bija dažādi okupanti apdraud Krieviju ar 150 miljoniem iedzīvotāju.
2005. gada aptauja liecina, ka vēl joprojājam Latvija, Lietuva un Igaunija ir tās valstis, kuras visvairāk apdraud Krieviju.




Gribi piedalīties projekta attīstībā, ir ierosinājumi, iebildumi, informācija? Raksti e-pastu!






Meklēšana
Kalendārs
«  Septembris 2018  »
PrOTCPkSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Vietnes draugi

Latvijas vēstures pētnieku klubs

Copyright FELDGRAU © 2018