Otrdiena, 19.03.2024, 13:56 Tu esi: Viesis | Grupa "Гости"Sveicināti Viesis


Vietnes izvēlne
Jaunākie raksti
[27.12.2012]
Latvju novadi esot Krievijas pirkums... (0)
[27.12.2012]
Latviešu leģionāri Nirnbergas tribunālā (0)
[14.12.2012]
Latvija krustcelēs (0)
[02.10.2012]
Traģēdija pie Māras dīķa (0)
Jaunākie attēli

1.pasaules karš [3]
1.pasaules karš
Latviešu strēlnieki [5]
Latviešu strēlnieki neatkarīgi no piederības pie karojošajām pusēm un ideoloģijas
Brīvības cīņas [7]
Brīvības cīņas
Baigais gads [1]
Baigais gads
2.pasaules karš [104]
2.pasaules karš
Mežabrāļi [8]
Mežabrāļi , sarkanie, zaļie utt
Klaidu ceļos [1]
Latvijas karavīri un civiliedzīvotāji 20.gadsimta klaidu ceļos
Latvijas Valsts armija 20.gadsimtā [49]
Latvijas Valsts armija 20.gadsimtā
Rekonstrukcija [22]
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0
Ieejas forma
Kas viņus dīda? Odiozajā Jurija Aleksejeva portālā IMHOclub.lv pie vārda tiek kaismīgs Latvijas nepilsoņu kongresa entuziasts – kādreizējais Civilās aviācijas institūta pasniedzējs, tehnisko zinātņu doktors Vladimirs Šilins.
Savā rakstā viņš vaimanā, ka "Latvijas rusofobiskā valdība" gribot "apzagt" viņa mazmeitas, liekot tām apgūt latviešu valodu jau no mazotnes – bērnudārzā. Katram taču jāsaprot, ka krievu valoda ir nesalīdzināmi vairāk attīstīta un izplatīta nekā latviešu valoda, piemetina Šilins.


Viņš pārmet Latvijas krievu kopienai mazdūšību un sašķeltību un konstatē, ka nepilsoņu kongresa sasaukšanas gaidās tā arī nav izšķīlies enerģisks, drosmīgs, harismātisks līderis. "Cerība jāliek uz kongresu", kam šāds līderis jāizrauga.
Un te nu nāk galvenais: "Bet, arī izvēlot savu līderi, mēs nestiprināsim viņa autoritāti latviešu acīs, ja savu vārdu neteiks Krievijas valdība ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 1896 | Pievienoja: rudis | Datums: 27.12.2012 | Komentāri (0)

Mūsdienu Krievijas propaganda, saukājot Latviešu leģiona karavīrus par "nacistiem" un apsūdzot viņus "noziegumos pret cilvēci" (ko neatļāvās darīt pat padomju propaganda PSRS ziedu laikos), apgalvo, ka Nirnbergas Starptautiskais kara noziegumu tribunāls esot arī vācu pusē karojošās baltiešu frontes vienības pieskaitījis kara noziedzniekiem.

Bet, kā tas bieži notiek ar Krievijas (un agrāk PSRS) masu informācijas līdzekļiem - patiesība ir izteikti atšķirīga. Jā, Latviešu leģiona karavīriem gan atradās vieta Nirnbergā, bet pavisam savādākā lomā, nekā to šodien vēlas iztēlot Krievijas masveidā producētā dezinformācija.

Visi ir redzējuši Nirnbergas Starptautiskajā kara tribunālā gar sienām stāvošos kareivjus baltās ķiverēs un baltos cimdos. Tie ir amerikāņi. Taču maz kurš zina, ka līdzīgās formās tērpti cilvēki - bijušie latviešu un igauņu leģionāri - apsargāja Nirnbergā ieslodzījumā esošos nacistus un sargāja sabiedroto armijas objektus.

Palūkosimies, ko mums sak ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 9117 | Pievienoja: rudis | Datums: 27.12.2012 | Komentāri (0)

Lai gan ir pagājis vairāk nekā 21 gads, Latvija tikai tagad pamostas un izšķiļas no pēcpadomju pūstošās olas.

Uz austrumiem lūkojoties, šķiet, ka pēcpadomju laiks tur vēl turpinās pilnā spēkā. Ļeņinismu un staļinismu ir nomainījis cits, bet arī no patiesas demokratijas tālais putinisms. Baltkrievijā – tas pats, Ukrainā – mazliet labāk.

Bet Latvija stāv krustcelēs, ko radījusi Eiropas Savienība un tās euro, ko mēs nemākot ne pareizi rakstīt, ne izrunāt. Tur stāvam arī tāpēc, ka neesam īsti izšķīrušies, kāds būs nākotnes ceļš. Kaut kāds Nacionālās attīstības plāns jau ir uzrakstīts, taču tas arī ir tikai izstrādāts uzmetums, kam vēl jārada īstenošanas saturs.

Tumšais, drūmais novembris Latvijai ir prieka un pacilājuma la ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 1941 | Pievienoja: rudis | Datums: 14.12.2012 | Komentāri (0)

Traģēdija pie Māras dīķa
Uldis Neiburgs

1944. gada 19. septembra naktī Rīgā, Mazajā Nometņu ielā 16, pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit latviešu jaunieši. Vācu okupācijas vara viņus bija iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā, un, pašiem nezinot, viņi bija kļuvuši par labu mērķi padomju lidmašīnām.

Kaut arī šo tikai 16 – 17 gadus veco zēnu formastērpus rotāja lentes Latvijas nacionālajās krāsās, savu dzimteni aizstāvēt viņiem nebija lemts.

Pretlikumīgā mobilizācija

1944. gada vasarā vācu gaisa spēkos kā palīgus (Luftwaffenhelfer) iesauca 4139 lielākoties 1927. – 1928. gadā dzimušus la ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 2347 | Pievienoja: rudis | Datums: 02.10.2012 | Komentāri (0)

Strēlnieku Zvaigznājs (1982)   

Skatījumu skaits: 848 | Pievienoja: rudis | Datums: 01.10.2012 | Komentāri (0)

"Padomju valsts augstākais mērķis ir bezšķiru komunistiskas sabiedrības uzcelšana. Valsts galvenie uzdevumi ir komunisma materiāli tehniskās bāzes radīšana, sociālistisko sabiedrisko attiecību pilnveidošana un to pārveidošana komunistiskās attiecībās, komunistiskās sabiedrības cilvēka audzināšana, darbaļaužu materiālās labklājības un kultūras līmeņa paaugstināšana, valsts drošības nodrošināšana, miera nostiprināšanās un starptautiskās sadarbības attīstības veicināšana.” 

Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) konstitūcija (1977.g.)


Kas to būtu domājis:)

Skatījumu skaits: 831 | Pievienoja: rudis | Datums: 27.09.2012 | Komentāri (0)

Latviešu strēlnieki. Sarkanie?
Gunita Nagle


Atkarībā no Latvijā valdošās ideoloģijas vienmēr ir bijis izdevīgi ko noklusēt vai, gluži otrādi, padarīt strēlniekus par mītu


Izlasījis rakstu, kurā minēti dzejnieka Aleksandra Čaka apdzejotie latviešu pašpuikas, kāds vecs vīrs piezvanīja uz redakciju un aizrādīja — nez vai vajadzētu atgādināt par sarkanajiem latviešu strēlniekiem, no kuriem vairākums tomēr bija visīstenākie boļševiki, Ļeņina un nāvei notiesātās cara ģimenes apsargi. Neesot jau nekāds gods.

Pagājuši jau 84 gadi kopš 1917.gada revolūcijas, pēc kuras pie varas nāca padomju valdība, un latviešu strēlnieku līdzdalību to gadu notikumos joprojām daudzi uztver vai nu kā Latvijas pagātnes kauna traipu, vai kā tā dēvēto vēstures strīdīgo tēmu. ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 934 | Pievienoja: rudis | Datums: 26.09.2012 | Komentāri (0)

Vai, vienu sodot, drīkst otru godā celt?!

   Sen latviešu presē nav bijusi tik demagoģiska publikācija. Rakstu V. Samsons sāk ar sava akadēmiķa goda (?) piesaukšanu un nīgrumu pret žurnālistiem, kas viņu apspļaudot. Diez vai vaina žurnālistos. Varbūt godājamajā M. Gorbačovā, kura valdīšanas laikā izjuka ļaunuma impērija?
   Nenopietna ir V. Samsona taisnošanās, ka viņam, visaugstam sarkano partizānu priekšniekam, ar apakšnieku pastrādātajām zvērībām neesot nekāda sakara! Padoto V. Kononovu nav pat pazinis. Toties tagad V. Samsons metas aizstāvēt slepkavas un V. Kononovu, kas vienību komandējis un pats šāvis zemkopjus, viņu sievas un pat grūtnieci!
   V. Samsons drausmos asins darbus pret latviešu zemkopjiem pasludina tikai par kādu kaujas epizodi pret vācu karavīriem, kas bruņoti līdz zobiem!!! Interesanti, cik tādu kaujas epizožu bijis
   V. Kononovam un ... Lasīt tālāk »

Skatījumu skaits: 872 | Pievienoja: rudis | Datums: 26.09.2012 | Komentāri (0)

LATVIEŠU BRIGĀDES FORMĒŠANA UN CĪŅAS

1943. gada janvārī SS reichsfīrers Himlers, apmeklējot Ļeņingradas frontes sektoru, bija pavēlējis internacionāla sastāva 2. SS motorizēto kājnieku brigādi, kurā ietilpa arī divi latviešu Kd bataljoni (19. un 21.), pārveidot par Latviešu brigādi). 8. februārī Ļeņingradas frontes sektorā ieradās arī 16. bataljons. Šie trīs latviešu bataljoni tad arī 8. februārī kļuva par pamatu jaunajai Latviešu brigādei (2. lett. SSFreiw. Brigāde).

Līdz ar šo triju bataljonu iekļaušanu brigādē tos pārdēvēja:

21. Liepājas bataljonu par I/Latv. leģiona bataljonu (I/Lettische Legion) un par tā komandieri iecēla kapt. K. Šnēbergu no 270. bataljona, bet viņš bataljona komandēšanu pārņēma no vācu sakaru virsnieka pol. hptm. Jakoba (Jacob) tikai 12. aprīlī.

19. Latgales bataljonu par II/Latv. leģiona bataljonu, kuru līdz 25. martam komandēja vācu sakaru virsnieks SS hstuf. Breimanis (Breyman), bet pēc tam pltn. K. Aperāts.

16. Zemgales ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 1495 | Pievienoja: rudis | Datums: 26.09.2012 | Komentāri (0)

Karš Latvijā pēc kara

Čekisti pret nacionālajiem partizāniem (1944-1956)

Čekistu kaujas operācijas kā vienu no operatīvās darbības veidiem pret bruņotajām pretošanās kustībām Baltijas republikās, Rietumukrainā un Rietumbaltkrievijā PSRS drošības iestādes sāka izmantot jau Otrā pasaules kara gados un turpināja pilnveidot līdz pat pagājušā gadsimta 50.gadu sākumam, kad bruņotā pretošanās komunistiskajam režīmam tika apspiesta.


Referāts (saīsināts) nolasīts starptautiskajā konferencē "Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara".

Kaujas operācijās tika iesaistīti drošības un iekšlietu iestāžu darbinieki, aģentūra, iekšlietu vai drošības iestāžu karaspēks. Mērķis bija dot partizāniem militār ... Lasīt tālāk »
Skatījumu skaits: 899 | Pievienoja: rudis | Datums: 26.09.2012 | Komentāri (0)

1 2 »
Meklēšana
Kalendārs
«  Marts 2024  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Ierakstu arhīvs
Vietnes draugi

Latvijas vēstures pētnieku klubs

Copyright FELDGRAU © 2024