Par to, cik svarīga bija aizsargkrāsojuma prasību ievērošana, var spriest pēc 1927. gada vieglo "Fiat" tanku iegādes pieņemšanas aktiem. Jaunās kaujas tehnikas krāsošanu paredzēja Itālijas fabrikā. Latvijas Kara ministrijas Bruņošanās pārvaldes sastādītā komisija uzdeva itāļiem paraugam nokrāsot vienu tanku tumši brūnos, zaļos un dzeltenos (smilšu) toņos, ierobežojot krāsu laukumus ar 1 līdz 1,5 cm platu, melnu kontūrlīniju. Pēc atkārtotas pārbaudes komisija apskatīja nokrāsoto mašīnu un secināja, ka brūnā ir pārāk sarkana, zaļā -pārlieku tumša, bet dzeltenā ļoti spilgta, kas neatbilst Latvijas dabas krāsām. Komisija nolēma turpmāk pati izvēlēties krāsu toņus tanku krāsošanai.