Aivars Kalējs ar vecākiem Alfonu un Hertu atstāja Vidzemi 1944. gada vēlā vasarā, jo tēvs Alfons būdams Priekuļu lauksaimniecības skolas direktors negribēja piedzīvot vēlreizēju komunistu varu. Kalēju ģimene caur Silēziju un Tīringenu nonāca Bavārijas pilsētā Baireitā, kur sagaidīja kaŗa beigas. Jau no paša sākuma Alfons strādāja birojā , kas apzināja latviešu bēgļus un lūdza pilsētas amerikāņu komandierim kopmītni. Iedeva „Hotel zum Roten Hirsh”. Nodibinājās latviešu komiteja, kas izsniedza pilsonības apliecības. Nezināma iemesla dēļ militārā policija visu komiteju apcietināja un noturēja cietumā trīs dienas. Pēc bēgļu statusu noskaidrošanas visi tika atlaisti un bijušā trako mājā nodibināja UNRRAs DP nometni „Camp Mack”. Nometnē, kur bija latvieši, igauņi un lietuvieši mēs nodzīvojām līdz 1949. gadam, kad izceļojām un Amerikas Indiānas štatu.