Brāļu kapi ir Latvijas izcilākais memoriālais ansamblis, to laikā no 1924.gada līdz 1936.gadam veidojuši arhitekti A.Birznieks, P.Feders, tēlnieks K.Zāle un ainavu arhitekts A.Zeidaks. Ansambļa ideja iemiesota galvenajā figūru grupā - „Māte Latvija ar saviem kritušajiem dēliem”. Memoriālo ansambli svinīgā ceremonijā iesvētīja 1936.gada 11.novembrī - Lāčplēša dienā. Kapi sākas ar ieejas vārtiem, aiz tiem ir 205 metrus garā liepu gatve jeb Pārdomu ceļš. Gatves galā atrodas Varoņu terase ar Svētās uguns altāri. No terases paveras skats uz kapulauku, ko noslēdz Latvijas siena un Mātes Latvijas tēls kopā ar kritušajiem dēliem. Brāļu kapu skulptūras, it īpaši „Ievainotā jātnieka” tēli, ir veiksmīgākās Kārļa Zāles daiļradē. Memoriālam ir liela nozīme mūsdienās - kritušie varoņi tiek pieminēti ikgadējās karaspēka parādes laikā.