Atkarībā no Latvijā valdošās ideoloģijas vienmēr ir
bijis izdevīgi ko noklusēt vai, gluži otrādi, padarīt strēlniekus par mītu
Izlasījis rakstu, kurā minēti dzejnieka Aleksandra Čaka apdzejotie latviešu
pašpuikas, kāds vecs vīrs piezvanīja uz redakciju un aizrādīja — nez vai
vajadzētu atgādināt par sarkanajiem latviešu strēlniekiem, no kuriem vairākums
tomēr bija visīstenākie boļševiki, Ļeņina un nāvei notiesātās cara ģimenes
apsargi. Neesot jau nekāds gods.
Pagājuši jau 84 gadi kopš 1917.gada revolūcijas, pēc kuras pie varas nāca
padomju valdība, un latviešu strēlnieku līdzdalību to gadu notikumos joprojām
daudzi uztver vai nu kā Latvijas pagātnes kauna traipu, vai kā tā dēvēto vēstures
strīdīgo tēmu.... Lasīt tālāk »
Sen latviešu presē nav bijusi tik
demagoģiska publikācija. Rakstu V. Samsons sāk ar sava akadēmiķa goda (?)
piesaukšanu un nīgrumu pret žurnālistiem, kas viņu apspļaudot. Diez vai vaina
žurnālistos. Varbūt godājamajā M. Gorbačovā, kura valdīšanas laikā izjuka
ļaunuma impērija?
Nenopietna ir V. Samsona taisnošanās, ka viņam, visaugstam sarkano
partizānu priekšniekam, ar apakšnieku pastrādātajām zvērībām neesot nekāda
sakara! Padoto V. Kononovu nav pat pazinis. Toties tagad V. Samsons metas aizstāvēt
slepkavas un V. Kononovu, kas vienību komandējis un pats šāvis zemkopjus, viņu sievas
un pat grūtnieci!
V. Samsons drausmos asins darbus pret latviešu zemkopjiem pasludina
tikai par kādu kaujas epizodi pret vācu karavīriem, kas bruņoti līdz zobiem!!!
Interesanti, cik tādu kaujas epizožu bijis
V. Kononovam un
... Lasīt tālāk »
1943. gada janvārī SS reichsfīrers Himlers, apmeklējot Ļeņingradas frontes sektoru, bija pavēlējis internacionāla sastāva 2. SS motorizēto kājnieku brigādi, kurā ietilpa arī divi latviešu Kd bataljoni (19. un 21.), pārveidot par Latviešu brigādi). 8. februārī Ļeņingradas frontes sektorā ieradās arī 16. bataljons. Šie trīs latviešu bataljoni tad arī 8. februārī kļuva par pamatu jaunajai Latviešu brigādei (2. lett. SSFreiw. Brigāde).
Līdz ar šo triju bataljonu iekļaušanu brigādē tos pārdēvēja:
21. Liepājas bataljonu par I/Latv. leģiona bataljonu (I/Lettische Legion) un par tā komandieri iecēla kapt. K. Šnēbergu no 270. bataljona, bet viņš bataljona komandēšanu pārņēma no vācu sakaru virsnieka pol. hptm. Jakoba (Jacob) tikai 12. aprīlī.
19. Latgales bataljonu par II/Latv. leģiona bataljonu, kuru līdz 25. martam komandēja vācu sakaru virsnieks SS hstuf. Breimanis (Breyman), bet pēc tam pltn. K. Aperāts.
Čekisti pret nacionālajiem partizāniem (1944-1956)
Čekistu kaujas operācijas kā vienu no operatīvās darbības veidiem pret bruņotajām pretošanās kustībām Baltijas republikās, Rietumukrainā un Rietumbaltkrievijā PSRS drošības iestādes sāka izmantot jau Otrā pasaules kara gados un turpināja pilnveidot līdz pat pagājušā gadsimta 50.gadu sākumam, kad bruņotā pretošanās komunistiskajam režīmam tika apspiesta.
Referāts (saīsināts) nolasīts starptautiskajā konferencē "Nacionālā pretošanās komunistiskajiem režīmiem Austrumeiropā pēc Otrā pasaules kara".
Kaujas operācijās tika iesaistīti drošības un iekšlietu iestāžu darbinieki, aģentūra, iekšlietu vai drošības iestāžu karaspēks. Mērķis bija dot partizāniem militār
... Lasīt tālāk »
